Es iepriekš bēdājos, ka te, Somijā, man nav neviena, ko samīļot. Tā biju pieradusi Brālībā draugus apkampt, kā tā kļuvusi jau par vajadzību (līdzīgi man ir ar sauli un radošiem darbiņiem - nevaru ilgtermiņā bez tā). Bet te tādu īpaši tuvu draugu man nav, ar citiem ārzemju studentiem attiecības labas, bet nav paraduma citus samīļos. Un vietējā OPKO grupā pastāvīgie nācēji tikai džēki... Tā nu es Dievam sūdzējos par šo mazo sapnīti.
Un šodien ir Draugu diena! Iepriekšējo vakaru pavadīju taisot kartiņas. =) Pa dienu satiku savu "Finnish Friend programme" draudzeni, apsveicu un samīļoju. Beidzot! Tik forši!
Un tad vakarā biju uz OPKO tikšanos. Arī tiem puikām uzdāvināju kartiņas. Un viens džeks saka, ka viņam nav nekā, ko dot pretī, bet viņš var apkampt. =) Wow. Nebija manis iniciēts. Vienkārši Dievs ir tik žēlīgs un mīlošs, ka pat šādus sīkumus var sagādāt. Neskatoties uz visu manu nepaklausību un Viņa ignorēšanu. Es pastāstīju viņiem savu stāstiņu un arī cits džeks pieteicās uz samīļošanu. :p PALDIES!
Daudz jauku lietu tajā tikšanās reizē bija, visu nepieminēšu. Paldies visiem lūdzējiem. Es iepriekšējā reizē jautāju vadītājam, kāpēc somi nelūdz kopā. Un viņš teica, ka laba doma. Tāpēc šodien mēs lūdzām. Sākumā viņš pajautāja, kādas mums vajadzības. Es saņēmos un, kad citi izteicās, pateicu patiesību - ka es visu laiku lūdzu un citiem lūdzu lūgt par OPKO, lai mēs ejam uz āru un organizējam kaut ko citiem studentiem. Viens no dalībniekiem saka, ka "good point". Tā kā nav jau tā, ka viņi būtu negatīvi pret evaņģelizāciju noskaņoti. Un vadītājs arī lūdza, lai Dievs piepulcina mums vēl dalībniekus un ka mēs varētu kaut ko darīt (Juhū!!!). Un beigās mēs pat Tēvreizi noskaitījām (tas bija cits mans mazs sapnītis). Un, kad braucām mājās, vadītājs man jautāja, ko mēs Brālībā esam organizējuši.
Un tas viss man riktīgi deva cerību, ka Dievs te var un grib kaut ko iekustināt. Turpiniet atbalstīt mūs savās lūgšanās, ja Tētis aicina. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem!
