Tuesday, 14 February 2012

Hyvää Ystävänpaivää!

Man šodien (vispār jau vakar...) ir jauka diena. "Draugu diena" tā saucas Somijā, nevis Valentīndiena. Tāpēc apsveikt var jebkuru savu draugu. Kaut gan Valentīndienas motīvi, protams, arī pastāv.

Es iepriekš bēdājos, ka te, Somijā, man nav neviena, ko samīļot. Tā biju pieradusi Brālībā draugus apkampt, kā tā kļuvusi jau par vajadzību (līdzīgi man ir ar sauli un radošiem darbiņiem - nevaru ilgtermiņā bez tā). Bet te tādu īpaši tuvu draugu man nav, ar citiem ārzemju studentiem attiecības labas, bet nav paraduma citus samīļos. Un vietējā OPKO grupā pastāvīgie nācēji tikai džēki... Tā nu es Dievam sūdzējos par šo mazo sapnīti.

Un šodien ir Draugu diena! Iepriekšējo vakaru pavadīju taisot kartiņas. =) Pa dienu satiku savu "Finnish Friend programme" draudzeni, apsveicu un samīļoju. Beidzot! Tik forši!

Un tad vakarā biju uz OPKO tikšanos. Arī tiem puikām uzdāvināju kartiņas. Un viens džeks saka, ka viņam nav nekā, ko dot pretī, bet viņš var apkampt. =) Wow. Nebija manis iniciēts. Vienkārši Dievs ir tik žēlīgs un mīlošs, ka pat šādus sīkumus var sagādāt. Neskatoties uz visu manu nepaklausību un Viņa ignorēšanu. Es pastāstīju viņiem savu stāstiņu un arī cits džeks pieteicās uz samīļošanu. :p PALDIES!

Daudz jauku lietu tajā tikšanās reizē bija, visu nepieminēšu. Paldies visiem lūdzējiem. Es iepriekšējā reizē jautāju vadītājam, kāpēc somi nelūdz kopā. Un viņš teica, ka laba doma. Tāpēc šodien mēs lūdzām. Sākumā viņš pajautāja, kādas mums vajadzības. Es saņēmos un, kad citi izteicās, pateicu patiesību - ka es visu laiku lūdzu un citiem lūdzu lūgt par OPKO, lai mēs ejam uz āru un organizējam kaut ko citiem studentiem. Viens no dalībniekiem saka, ka "good point". Tā kā nav jau tā, ka viņi būtu negatīvi pret evaņģelizāciju noskaņoti. Un vadītājs arī lūdza, lai Dievs piepulcina mums vēl dalībniekus un ka mēs varētu kaut ko darīt (Juhū!!!). Un beigās mēs pat Tēvreizi noskaitījām (tas bija cits mans mazs sapnītis). Un, kad braucām mājās, vadītājs man jautāja, ko mēs Brālībā esam organizējuši.

Un tas viss man riktīgi deva cerību, ka Dievs te var un grib kaut ko iekustināt. Turpiniet atbalstīt mūs savās lūgšanās, ja Tētis aicina. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem!

3 comments:

  1. Ak, Mārīt.

    Tik ļoti pazīstamas sajūtas.. Par to samīļošanu. Man arī vajag kā ēst. Un sākumā TIKK ļoti pietrūka, jo tiešām nebija tā isti ko apkamt :)Un arī manā Bibelkreis kā to sauc šeit bija tikai puiši. Un arī šeit viņi burzās savā starpā un uz āru neiet. Es šajā ziņa biju/ esmu nekur nederīgs kristietis un ar nekādu baigo iniciatīvu negāju. Tagad tāds žēlumiņš.

    Bet Tu riktīgs malacis. Tētis ar foršs.

    Bet man skumjiņa. Jābrauc mājās. Protams, riktīgais prieks, ka braucu. Un tomēr tādas skumjiņas.

    Lai jaudīgi, Tev, jaukā :)

    ReplyDelete
    Replies
    1. Tev skumjiņa tāpēc, ka jābrauc prom? Gan jau vēl būsi kādreiz atpakaļ. Kad tev jābrauc, Lieņuk?
      (Tad nu gan dabūsi milzīgo Latvijas "hagu", kad būsi mājās! Iedomājies tik!)

      Kas ir jūsu Bibelkreis - vienkārši kāda grupa vai tiem arī ir ar IFES saistība?

      Paldies, draudziņ! :)

      Delete
    2. Viss jau ok. Atvadas jau parasti ir skumjas. Un pavisam noteikti satikšu šos cilvēkus un vietu vēlreiz!:)Bet vienalga dīvaini.

      Nē, tai grupiņai nebija nekādas saistības ar IFES. Viņi pat nezināja, kas tas ir, kad stāstiju. Šijā pusgadā, kad šeit bija tikai puiši, tā savādi bija. Bet svētīgi arī. Ar visu valodas barjeru. Tikai ceru, ka nākamajā semestrī viņi saņemsies un ies arī uz āru. Kaut kāds brainstormings jau par šo tēmu bija :)Studējām kaut kādu jauniešu materiālu par tēmu - kas ir Jēzus. Inčīgi diezgan bija. Tda bijām pāris reižu uz jauniešu dievkalpojumiem citā pilsētā.

      Jā, varu vien novēlēt riktīgi svētīgu laiku !

      Delete