Mājās...

Sakravāju somas un devāmies ceļā ar mašīnu un prāmi.

Ārkārtīgi skumjš skats bija.

Tā nu es kopš 1. maija esmu Latvijā un kopš 9. maija Rīgā. Diemžēl vai par laimi...

Atpūta un izklaide

Boulings I

Ekskursijā čāpojam uz leju pie bebriem

Laikam pienācis laiks beidzot uzrakstīt īsu pārskatu par manu "brīvā" laika pavadīšanu. (Jo nav jau īsti tas nekāds brīvais laiks, jāmācās...)

Janvāris:

"Get-to-know-each-other Party" - internacionālo un vietējo studentu iepazīšanās tusiņš vienā no vietējiem bāriem.

Boulings II

Koncerts vienā no Universitātes zālēm

Mācību ekskursija uz mežu Joensuu apkārtnē - it kā nepiederas pie brīvā laika, bet atpūta un izklaide tā gan bija. :)
Boulings 2 reizes: ar internacionālajiem studentiem un ar OPKO džekiem.
Vietējā orķestra klasiskās mūzikas koncerts.
Pirmā tikšanās ar Lea iekš Finnish Friend Programme, ko universitāte organizē, lai internacionālie studenti varētu tuvāk iepazīt vietējos iedzīvotājus.

Lea un kulinārie mākslasdarbi

Februāris:

Japāņi =)

Pirms mūzikla...

Ar Lea slēpēm slēpojot

Japāņu vakars - info, dziesmas, deja, origami, kaligrāfija un ēdiens. :) Ņammm...
Mūzikls "Mūzikas skaņas" somu valodā vietējā teātrī. Ārprātīgi skaisti! Un Lea man izskaidroja, kas tur notiek. ;-)
Kino ar vienu no OPKO puišiem: "Mission impossible: Ghost protocol".
Papļāpāšana ar vienu džeku no Kamerūnas kādā bārā centrā. ;-)

Muzeja eksponāts

Slēpošana, pusdienas un bilžu albuma skatīšanās ciemos pie Lea.

Ilosaari šovs

Deju un gaismas šova skatīšanās Ilosaari salā (zem klajām debesīm) ar Lea.
Ziemeļkarēlijas muzeja apmeklējums ar citiem internacionāliem studentiem.
Ekskursija uz Koli nacionālo parku - staigāšana pa brīnumskaistām mežainām taciņām un braukšana ar pacēlāju. :) (Jo normāli cilvēki pa ziemu brauc uz Koli slēpot.)
Ciemošanās pie Pentti (iepriekšminētā OPKO puiša) - staigāšana ar suni, ēšana un pļāpāšana.

Pentti, Pepi un es

Marts:

Pentti mamma viņu mājās

Ceļojums uz Lapzemi (5 dienas).
Slidošana vienatnē 2 reizes - kauns ka kāds to redzētu. :)
Vēl viena ciemošanās pie Pentti - bez visa pārējā šoreiz arī ar slēpošanu.

Un tas viss neskaitot daudzos Bībeles studiju grupu apmeklējumus un pāris dievkalpojumus, par ko varat lasīt kādā no iepriekšējiem dienasgrāmatas ierakstiem.

Ciemos

Karjalanpiirakka

Pieteicos Finnish Friend programmai, jo gribēju iepazīt kādu somu ģimeni. Tas man īsti neiedevās, jo mans Finnish Friend ir sieviete (bez vīra un ģimenes), kura pati tikai vienu semestri dzīvojas pa Joensuu un studē turpat, kur es. Mēs, protams, arī forši pavadām laiku, bet tas ir savādāk.

Toties jau otro reizi man sanāk ciemoties pie viena OPKO džeka ģimenes, kuri dzīvo Reijolā, ciematiņā pie Joensuu. Tētis viņam angliski galīgi nerunā, bet mamma gan, pat arī vāciski. Sanāk jautri, viņi mācās angļu valodu (mūsu labākais draugs ir sanakirja - vārdnīca), es - somu.

Mämmi ar pienu (vai jogurtu?)

Šodien gājām slēpot (jautri, kad slēpošanas trase nav tīrīta), ēdām daudz karjalanpiirakat (Karēlijas pīrāgi), hernekeitto (zirņu zupa) un mämmi (tāds somu brīnums, līdzīgs tumšai un lipīgai maizes zupai, garšo labāk nekā izskatās), Pentti spēlēja klavieres, es mācīju viņiem taisīt origami tulpes, gājām staigāties ar suņuku Pepi... Un pat saņēmu litru saldēto upeņu dāvanā! Un vēl braucot atpakaļ redzējām divus pelēkos zaķus!

Ir superīgi, kad ir vietējie draugi, vai ne?! Pēc iespējas centīšos draudzēties tagad ar internacionālajiem studentiem Latvijā.

PS: Apskatieties mämmi bildes :p :
https://www.google.com/search?q=karjalanpiirakka&hl=en&client=firefox-a&hs=VK8&rls=org.mozilla:lv:official&prmd=imvnse&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ei=_qlbT8fLGe6N4gTrlay7Dw&ved=0CDoQsAQ&biw=1366&bih=639#hl=en&client=firefox-a&hs=aK8&rls=org.mozilla:lv%3Aofficial&tbm=isch&sa=1&q=m%C3%A4mmi&oq=m%C3%A4&aq=4&aqi=g10&aql=&gs_sm=1&gs_upl=62281l66623l0l68977l2l2l0l0l0l0l326l506l0.1.0.1l2l0&gs_l=img.1.4.0l10.62281l66623l0l68977l2l2l0l0l0l0l326l506l0j1j0j1l2l0.llsin&pbx=1&bav=on.2,or.r_gc.r_pw.r_qf.,cf.osb&fp=82d11f6c88bedf40&biw=1366&bih=639
 

Jauka šodiendiena

Nekas ļoti īpašs, vienkārši forša diena. =)

1. Nokārtoju kārtējo eksāmenu, šoreiz sugu eksāmens meža zooloģijā, jāatpazīst vairāk par 70 kukaiņu sugām un daži kaitējumu veidi. Tāds prieks, ka no pirmās reizes izdevās, nav vairāk ar šo sevi jāapgrūtina. Kam vajag gudrību, tas lai lūdz to no Dieva...
2. Pirms divām nedēļām biju ciemos pie viena OPKO puiša un dabūju lietošanai slidas! Par 3 izmēriem lielākas neka man vajag, bet tomēr šodien izmēģināju. Diezgan jauki, 50 minūšu laikā tikai 2 reizes nokritu. =)
3. Koju istabiņā beidzot parādījās trešā iemītniece - Ilve (nu šķiet, ka tā viņu sauc...). Izrādās, viņa 2 mēnešus strādājusi ASV par auklīti, tāpēc nebija klāt. Izskatās, ka jauka meitene. Cerams, ka sanāks vairāk nekā ar Tuire ar viņu komunicēt.

PS: Un joprojām priecājos par vakar saņemto vēstuli no Lietuvas draudzenes.

Lappi!!!

Te būs video par manu Lapzemes ceļojumu:

http://youtu.be/4MrNZR4itGk

Un pārējās bildes var skatīties te:

https://picasaweb.google.com/104856080808807025904/Lapland

Aurora borealis

Foto: Mihails

Foto: Vasiliki

Ziemeļblāzmas atkarība. Tagad jebkurā momentā tikko ieraugu skaidras nakts debesis un zvaigznes, sirdsdarbība paātrinās un skatiens virzās uz augšu meklējot Auroru. Un pēc mirkļa atgriežas realitātes apziņa, ka neesmu vairs Lapzemē un par Ziemeļblāzmu nav vairs ko sapņot.

Un tomēr Dievs ir liels!

Hyvää Ystävänpaivää!

Man šodien (vispār jau vakar...) ir jauka diena. "Draugu diena" tā saucas Somijā, nevis Valentīndiena. Tāpēc apsveikt var jebkuru savu draugu. Kaut gan Valentīndienas motīvi, protams, arī pastāv.

Es iepriekš bēdājos, ka te, Somijā, man nav neviena, ko samīļot. Tā biju pieradusi Brālībā draugus apkampt, kā tā kļuvusi jau par vajadzību (līdzīgi man ir ar sauli un radošiem darbiņiem - nevaru ilgtermiņā bez tā). Bet te tādu īpaši tuvu draugu man nav, ar citiem ārzemju studentiem attiecības labas, bet nav paraduma citus samīļos. Un vietējā OPKO grupā pastāvīgie nācēji tikai džēki... Tā nu es Dievam sūdzējos par šo mazo sapnīti.

Un šodien ir Draugu diena! Iepriekšējo vakaru pavadīju taisot kartiņas. =) Pa dienu satiku savu "Finnish Friend programme" draudzeni, apsveicu un samīļoju. Beidzot! Tik forši!

Un tad vakarā biju uz OPKO tikšanos. Arī tiem puikām uzdāvināju kartiņas. Un viens džeks saka, ka viņam nav nekā, ko dot pretī, bet viņš var apkampt. =) Wow. Nebija manis iniciēts. Vienkārši Dievs ir tik žēlīgs un mīlošs, ka pat šādus sīkumus var sagādāt. Neskatoties uz visu manu nepaklausību un Viņa ignorēšanu. Es pastāstīju viņiem savu stāstiņu un arī cits džeks pieteicās uz samīļošanu. :p PALDIES!

Daudz jauku lietu tajā tikšanās reizē bija, visu nepieminēšu. Paldies visiem lūdzējiem. Es iepriekšējā reizē jautāju vadītājam, kāpēc somi nelūdz kopā. Un viņš teica, ka laba doma. Tāpēc šodien mēs lūdzām. Sākumā viņš pajautāja, kādas mums vajadzības. Es saņēmos un, kad citi izteicās, pateicu patiesību - ka es visu laiku lūdzu un citiem lūdzu lūgt par OPKO, lai mēs ejam uz āru un organizējam kaut ko citiem studentiem. Viens no dalībniekiem saka, ka "good point". Tā kā nav jau tā, ka viņi būtu negatīvi pret evaņģelizāciju noskaņoti. Un vadītājs arī lūdza, lai Dievs piepulcina mums vēl dalībniekus un ka mēs varētu kaut ko darīt (Juhū!!!). Un beigās mēs pat Tēvreizi noskaitījām (tas bija cits mans mazs sapnītis). Un, kad braucām mājās, vadītājs man jautāja, ko mēs Brālībā esam organizējuši.

Un tas viss man riktīgi deva cerību, ka Dievs te var un grib kaut ko iekustināt. Turpiniet atbalstīt mūs savās lūgšanās, ja Tētis aicina. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem!

Grupiņas =)

Jā, jā, skan kā bērnudārzā. Tātad, Bībeles studiju grupas. Te, Joensuu pilsētā, tādu netrūkst. Un pat angliski, bet ne tikai. ;-)

Pirmdien vienas grupas tikšanās notiek baznīcā ļoti tuvu manām kojām... KRIEVU valodā!!! Vini sauc to „кружок” (pulciņš). :D Krievu valodā skan smieklīgi, man uzreiz nak asociācijas ar bērnu interešu centru. Bet latviskais tulkojums man asociējas ar Jēzus vārdiem „Nebīsties, tu, mazais ganāmais pulciņ...” (Lūk. 12:32). Reizē, kad es atnācu, bija gan tikai 3 sievietes, jo auksts ārā. Vadītāja riktīgi apdāvinātā, gan ar Evaņģēlija sludināšanas spējām, gan kā lūdzēja, gan dzied lieliski. Ļoti iespaidīgs un spēcīgs vakars. Droši vien kāds enģeļu pulciņš arī bija ar mums. ;)

Otrdien ir OPKO (kristīgo studentu grupas) tikšanās, kas pagaidām diemžēl ir Bībeles studiju grupa, bet es ļoti, ļoti ceru, ka varētu viņus iedvesmot rīkot kaut ko arī priekš citiem studentiem). Lūdziet, draugi, par viņiem! Un ka mēs būtu vairāk. Šodien iepazinos ar vienu džeku no Nīderlandiem, Sander, kristietis, varbūt viņš atnāks nākamnedēļ. Studē citā universitātē, bet dzīvo tikai stāvu zemāk. ;) Vispār OPKO jau vajadzētu notikt somiski, bet manis dēļ lielākā daļa tomēr ir angliski! Ja Sander atnāktu, vismaz es vairs nejustos vainīga, ka esmu vienīgā, kura dēļ studentiem jārunā svešvalodā. :)

Ceturtdien ir brīvās draudzes (Free Church) internacionālā Bībeles studija. Tur pat pāris musulmaņu piedalās! Un vispār dažādas nacionalitātes sastopamas, ļoti jauka grupa un mājīga atmosfēra.

Vēl ceturtdien ir luterāņu internacionālā Bībeles studija, bet notiek pārāk tālu no centra, tāpēc labāk izvēlos iepriekš minēto.

Katru otro svētdienu arī ļoti tālu no centra notiek cita luterāņu internacionālā grupa. Bet tā kā tā jebkurā gadījumā ir SVĒTdiena, varu atļauties aizbraukt.

Visās grupās cilvēki dzied un studē Bībeli (pārsvarā katrs saka, ka domā), bet, kas man likās savādi, nelūdz kopā. Tikai vadītājs. Nu, varbūt man tikai tā trāpījās. Protams, neiesu katru nedēļu uz visām grupām, es tikai sākumā biju iepazinusies.

Un vēl 1x mēnesī luterāņu baznīcā notiek dievkalpojums angliski. Šodien biju. Baigi jautri. Luterāņu liturģija pārsvarā saglabāta, bet muzicēšana nedaudz līdzinās afroamerikāņu gospeļkorim. ;) Nu, trīs melnādainie šodien piedalījās dievkalpojumā. Ha, un vēl man liekas, ka Latvijas luterāņi daudz vairāk stāv uz ceļiem. Un vienmēr pateicās Dievam pirms un pēc dievkalpojuma. Somi gan nē. Mēs viennozīmīgi esam daudz vairāk attiecību cilvēki. Nu neko, laikam jāsāk draudzēties uz ielas, lai izaicinātu somu domāšanu, mēs taču esam aizcināti nest pārmaiņas. :p Vismaz ar vienu meiteni, ar ko bieži braucu kopā autobusā, jau esmu iepazinusies.

Dāvanas

Loģiski, ka gribēju aiziet uz baznīcu. Somu valodā nebūtu tas labākais variants, tāpēc atradu luterāņu baznīcu – Noljakan kirkko, kur esot angliskais tulkojums austiņās. Ierakstīju ziņu forumā, un nu mēs ar Frančesku no Itālijas un Kristal no Honkongas devāmies uz turieni.

Kā vairākas citas baznīcas Joensuu, arī šī ir jauna ēka, nav tradicionālā luterāņu stilā (skat. bildes). Bet viņiem arī tipiskās ir. Interesanti, ka netālu atrodas militārā zona un puse no baznīcas zāles bija piepildīta ar jaunajiem armijniekiem savos spectērpos. :) Iespaidīgs skats. Ja citreiz gadīsies vēl redzēt, nobildēšu.

Sagaidīja mūs laipni, bija pāris cilvēki (mācītājs, armijnieku kapelāns u.c.), kas runāja angliski, bija forši papļāpāt. Mums par pārsteigumu tulks neieradās (t.i., nokavēja) un nekāds tulkojums nebija. Tomēr liturģija viņiem tāda pati kā Latvijā, tāpēc es vismaz sapratu, par ko iet runa. Un mēs varējām dziedāt! Pirms pāris dienām universitātē viena skolotāja aģitēja apmaiņas studentus iet dziedāt uz universitātes kori un teica, ka somiski ir dziedāt ļoti vienkārši. Neviens viņai, protams, neticēja. Un te mēs pārliecinājāmies, ka viņai bija taisnība! Baznīcas dziesmas (dziesmu grāmatās) ir ne pārāk ātras, bet ļoti melodiskas. Man ārkārtīgi patika. Un mūzika skaista – klavieres, ģitāra, kaut kāds saksafonam līdzīgais instruments... Tiešām lieliski! Un mūs pat aizveda mājās ar mašīnu.

 Ak jā, par dāvanām! :) Dabūjām Jaunās Derības somiski militārā stilā un vēl foršo Jauno Derību, kur paralēli iet somiskais un angliskais teksts. Bet pirmā Ziemassvētku dāvana bija Jēzus. (Hehe, vienkārši vienā bērnu pasākumā nesen dzirdēts, tādas man asociācijas ar vārdu „dāvana”.)

Diemžēl tā pagaidām bija vienīgā reize, kad biju Somijā uz dievkalpojumu. Divas pēdējās reizes nokavēju autobusu. :( Par to var lūgt, lai neatkārtojas...

OPKO

Lielisks nosaukums, vai ne? Salīdzinot ar LKSB, man vairāk patīk. Aļona saka, ka smieklīgi skan. Bet es pieradu, un skan forši. Tātad OPKO, pilnā nosaukumā „Suomen Evankelisluterilainen Opiskelija- ja Koululaislähetys”, ir, tāpat kā LKSB Latvijā, daļa no starptautiskās kristīgās studentu kustības IFES.

 Esmu jau laikam apnikusi viņiem visiem ar e-pastiem, bet beidzot esmu iekšā. :) Vienkārši, kad mēģināju pagājušajā semestrī uzzināt par OPKO darbību Joensuu, izrādījās, ka nekas nenotiek, jo nav vairs darbinieks. Un es ļoti bēdājos un biju neapmierināta (lekciju par „svēto neapmierinātību” dzirdējāt? ;-) ), bet galu galā cits darbinieks – Jouko – parādījās un es biju uz pirmo komandas tikšanos.

Jouko saka, ka bija laiki, kad viņi bija padsmit cilvēki grupā, bet tagad izveidojās divas citas kristiešu grupas te, un OPKO studentu skaits saruka. Žēl gan. Bez Jouko, kas agrāk bija vienkārši dalībnieks, mācījies Bībeles skolā, arī universitātē ekonomiku un tagad jau doktorantūrā un piestrādā par skolotāju lauku skolā, kad vajag, bija vēl divi džeki. Markus (Somijā arī ļoti populārs vārds, tikai ar vienu –s, protams) studē vienā no tehnikumiem kaut ko ar biznesu saistītu, Pentti vakarskolā mācās krievu valodu. :) Šeit, Joensuu, tas var noderēt, jo Krievijas robeža nav tālu un krievu samērā daudz. Dažreiz var pamanīt kādus uzrakstus krieviski (piem., „Комиссионный магазин”). Tas tik jauki ar kristiešiem, ka redzi cilvēku pirmo reizi, bet pēc pāris minūtēm jau sauc par draugu. Pilnīgi "savējie". :)

Kā var redzēt pēc vārdiem, visi trīs somi, bet manis dēļ runāja pārsvarā angliski. Mēs padziedājām dažas dziesmas somiski un angliski (Jouko spēlē ģitāru), lūdzām, studējām no Bībeles 1. Pētera vēstuli un pļāpājot dzērām tēju ar saldumiem (kur nu bez tā ;) ). Tāds iepazīšanās vakars. Citreiz izjautāšu, ko viņi agrāk ir darījuši un kā uz āru gājuši. Jo situācija savādāka nekā Latvijā. Viņiem atļauts tikties luterāņu draudzes namā, luterānu konfesijas organizācija. Kaut gan Somijā tā nav problēma, jo lielākā daļa ir luterāņi. Te, Austrumsomijā, arī pareizticīgo daudz. Noteikti jums pastāstīšu, kad uzzināšu par Joensuu OPKO pieredzi vairāk. Varbūt Latvijas pieredze viņiem kaut kā noderēs...

Kaut kad aprīļa beigās būs Austrumsomijas OPKO grupu nometne, kādā citā pilsētā. Ja vien varēšu, gribētu piedalīties. Un jāizdomā, kā doties uz "Undivided 2012" konferenci Ungārijā.

OPKO tikšanās bija pirms 6 dienām, bet mēs jau paspējām kopā aiziet uz boulingu, biljardu, ieplānojām doties uz internacionālo Bībeles studiju grupu nākamnedēļ, dabūju palasīt grāmatu un kādreiz varētu aizbraukt pie Pentti ciemos. Viņam ir suņuks Pepi. :) Un bez tam Jouko dzīvo blakusesošās kojās, tā kā man bija ļoti ērti ar viņu mašīnā braukt vakarā no cita rajona. ;)

Ja jums nav grūti, lūdziet par vietējo OPKO grupu, lai Dievs piepulcina vēl kādus studentus, varbūt lai atnāk tie, kas iepriekš darbojušies. Un lai mēs esam pietiekami drosmīgi, aktīvi un Tēvam paklausīgi. Lai Jouku gudrība, kā te visu vadīt. Āmen.

University of Eastern Finland

Tā ir ļoti jauna iestāde, dibināta tikai 2010. gadā un man ir tas gods pavadīt te 4 mēnešus. Faktiski Austrumsomijas universitāte veidojās apvienojoties 3 mazākām universitātēm Kuopio, Joensuu un Savolinna pilsētās un tagad ir viena no 6 vai 7 lielākām universitātēm Somijā.

Studēt Somijā ir interesanti. Kursi nenotiek visa semestra garumā, bet ierobežotu laiku, kādus 1,5-2 mēnešus. Citi tikai dažas dienas, ja ir vieslektors no citas valsts. Man būs tāds kurss - „International forest policy”. Tas viss nozīmē, ka var būt nedēļas, kad katru dienu pa 3-4 lekcijas/praktiskie darbi, un var būt tukšumi. Aptuveni 2 nedēļas pēc kursa beigšanas ir 1 eksāmens, vēl pēc kādām 2 nedēļām otrais. Var iet uz jebkuru, vai arī pārrakstīt 2. dienā.

Pastāv WebOodi sistēma (kā LUIS Latvijas augstskolās), kur elektroniski reģistrēties kursiem, eksāmeniem, var redzēt visu kursu katalogu un savu eksāmenu atzīmes. Un ir Moodle sistēma (pat nosaukums kā mums!), kur ir neklātienes kursi un visādi studiju materiāli.

Markku Ropo rāda, kā alnis apgrauž priedītes

Bakalaura/maģistratūras studijās ir noteikti obligātie kursi, bet ir liels izvēles kursu īpatsvars. Pie tam izvēlēties var pilnīgi jebko, ko universitāte piedāvā – arī no citas fakultātes kaut ko pilnīgi nesaistītu. Un vēl var nākt uz lekcijām kā brīvklausītājs, t.i. būt klāt, bet nepildīt mājasdarbus, nerakstīt eksāmenu un kredītpunktus nesaņemt. Es tādā veidā ņemu vienu sarežģītu kursu „Forest resourse assessment, management and planning”, jo tas ļoti daudz pārklājas ar citiem kursiem, kuros plānoju iegūt kredītpunktus. Jā, pateicoties tik brīvai apmeklēšanas sistēmai, bieži gadās, ka divas lekcijas notiek vienlaicīgi un ir jāizvēlas, uz kuru iet. Bet visu var sarunāt ar pasniedzējiem, ļoti draudzīgi. Bioloģi vispār traki līdzīgi mūsējiem. Mežzinātņu fakultātes koordinators Markku Ropo (skat. bildi) pat pēc izskata man liekas līdzīgs mūsu profesoram Guntim Brūmelim. :) Pasniedzēji arī lieto e-pastus un elektroniski atbild. 

Sarunāt tiešām var jebko. Man, piemēram, pēc kāda laika būs kurss „Advanced Geographical Information Systems”, ļoti līdzīgs tam, kas šajā semestrī man paredzēts Latvijā. Bet ir divas problēmas: pirmā – šeit tiek izmantota programma ArcGIS, kuru es pat redzējusi nebiju, jo Latvijā lietojam bezmaksas programmu QuantumGIS, un otrā – par kursu dod par vienu kredītpunktu mazāk nekā man nepieciešams. „Advanced” GIS nozīmē, ka kurss ir „advancētāks”, t.i. nepieciešamas priekšzināšanas darbā ar programmu. Iepriekšējais viņiem bija GIS pamatkurss. Tātad risinājums manām problēmām ir: es reģistrējos Moodle vidē GIS pamatkursam, patstāvīgi apgūstu lekciju materiālus (tādā veidā būšu tajā pašā zināšanu līmenī kā vietējie studenti) un izpildu praktiskos uzdevumus, par ko dabūšu papildus 1 kredītpunktu „advancētajam” kursam. Superīgi, vai ne? :)

Pat neklātienes kursiem. Jā, man pašai tagad būs viens reāls WEB-kurss! Ekotoksikoloģija. Nevienas klātienes tikšanās ar skolotāju. Un nebūtu nemaz iespējams, jo to organizē Kuopio pilsētas filiāle. Viss sākās ar to, ka katram studentam jāuzraksta pus-lapas garumā pārskats par kādu ekotoksikoloģisko problēmu un jāieliek Moodle vides forumā. Citi studenti to lasa un vajag komentēt. Tāda neklātienes diskusija. Tad ir pieejamas vairāku lekciju prezentācijas, mazie teksti pa vidu. Kādā brīdī jāraksta eseja. Visu laiku var jebkādas neskaidrības atrisināt forumā. Ir pat dažu lekciju audio ieraksti! Kā notiek eksāmens es gan neatceros. Nu baigi kruti, vai ne?

Bosco, Vasiliki, Annie un Francesca. Fonā Carelia un Aurora.

Universitāte sastāv no vairākām vienā vietā izvietotām nelielām ēkām ar superīgiem nosaukumiem – Aurora, Borealis („Aurora borealis” nozīmē „ziemeļblāzma”), Carelia, Natura, Futura, Educa utt. Kādas padsmit ēkas. Un lekcijas, protams, notiek dažādās ēkās. Lekcijas normāli ilgst 1,5 stundas, 30 min pārtraukums, tāpat kā LU. Agrākā lekcija ir 8:15, vēlākā beidzas 17:45.

Interesants priekšmets ir „Introduction to forest protection in Finland”, kur runā par meža aizsardzību pret kaitēkļiem – kukaiņiem un sēnēm (tātad nekā kopīga ar kursu „Augu aizsardzība” Latvijā). Bija 1 dienas ekskursija uz mežu, lekcijas un būs 2 praktiskie darbiņi, t.i. sugu demonstrācijas. Jāmācās sugu latīniskie nosaukumi. :) Ir laboratorija, kurā jebkurā laikā var nākt un skatīties paraugus binokulārā mikroskopā vai kā savādāk. Es uzreiz sajūtos kā mājās. ;-) Kolkas atmiņas uzpeldēja. Pat aprakstītas sugu eksāmens kaut kādā ziņā līdzinās Kolkas slavenajiem hop-testiem. Nu redzēsim. 

Datorklases ir foršas (monitori MILZĪGI!!!) un tās visu laiku stāv vaļā, var iet, kad gribās. Tā ir labāka alternatīva daudzajiem bibliotēkas datoriem, jo tur gandrīz vienmēr tik un tā viss aizņemts. Bibliotēka liela un smuka, bet lietot to vēl īsti nemāku. Zinu tikai, ka grāmatas var pašam pasūtīt un paņemt, nav bibliotekāre jātraucē. Vispār ļoti augsts uzticības līmenis Somijā. Katrā universitātes ēkā ir garderobe, bet to neviens nepieskata. Jo neviens jau neko svešu neaiztiks. Bet, ja gribās ko svarīgu vai neērti līdzi velkamu uzglabāt, Carelia ēkā ir aizslēdzāmie skapīši, pā tā bagāžai stacijās.

Ēdnīcas ir vairākās ēkās, bet par to cita reizē.

PS: Ja jums vēl kādi jautājumi, rakstiet!

Vienkārši KOJAS

Kojas, manuprāt, ir atsevišķa tēma, ko stāstīt. Te viss ir interesanti un neparasti.

Sākot ar tikšanu iekšā. Nav nekāda sarga, neviena, kas pieskatītu, kas tiek kojās iekšā. Tikt var divējādi  - ievadot durvju kodu (4-ciparu) vai atslēdzot ar savu atslēgu. Dodamies uz savu stāvu un atslēdzam durvis ar to pašu atslēgu. ;) Dzīvoklīt’s sastāv no 3 istabām un kopējā gaiteņa, virtuves, dušas un tualetes. Viss baigi smukā stāvoklī.

Istabiņa tiek atslēgta ar iepriekš minēto UNIVERSĀLO atslēgu. Platība ir milzīga, mēs Latvijā gandrīz tikpat lielā istabiņā trijatā dzīvojām!!!  Te ir gulta, bet bez veļas, spilvena un segas, plauktiņi, skapis, liels galds ar atvilktnēm pie loga un krēsls ar ritentiņiem. ;) Gandrīz baltas sienas. Patukšs... Bet vismaz silts. Lai nebūtu tik nedzīvi salīmēju Latvijas pastkartītes. Varēs arī ciemiņiem piedāvāt paņemt sev kādu. :)

Atslēgas bildē redzat bez atslēgas piekariņa arī tādu melno... autobusu karti. :) Jā, parasta nepersonalizētā braucienu karte, tur var ielādēt mēneša biļeti vai laikam citādas arī. Un vēl tur ir mana mazā zaļganā gumijiņa, lai var uzlikt uz rokas atslēgu, lai nejauši neieslēgtu istabiņu, ka netieku iekšā. Jo durvju mehānismam ir 2 stāvokļi - slēgts, kad mazais pimpucīts ir augšā un atvērts (lejā).

Virtuvi pilnīgi aprīko ar mēbelēm Joensuun Elli, kompānija, kas ir atbildīga par kojām. Te kojas nemaz nav universitātes lieta. Tāpēc arī dzīvot var jebkurš, arī ģimenes ar bērniem te ir. Viss pārējais, ko viens var iedomāties, virtuve ir atrodams pateicoties Tuire, manai dzīvokļa biedrenei, kas te dzīvojas jau 6 gadus!

Dušā man patīk krāna sistēma – atsevišķi regulējama ūdens temperatūra un atsevišķi – plūsmas stiprums. Un vispār smuki. Un nav vairs jāgaida rindā, kā Latvijas kojās.

Ir arī balkons, es teiktu, lodžija, tikai bez stikliem. Bet tagad ziemā tur viss apsnidzis un nav ko darīt.

Pa logu paveras skats un citu māju (dzīvoju 4-stavu ēkā, starp citu, 3. stāvā), mazu ieliņu, kokiem (putniem un vāverēm?), automašīnām pagalmā un atkritumu konteineriem. :) Te atkritumu šķirošana ir ļoti svarīga – izdala bioatkritumus, papīru, kartonveidīgos atkritumus (sulas pakas) un pārējo.

Tualete...

Vēl ar universālo atslēgu var atslēgt riteņu glabātavu, citu mantu glabātavu (gandrīz pagrabs), veļas mazgātavu (laikam arī pašas veļās mašīnas..., neesmu vēl lietojusi) un saunu. Jā, katrā somu dzīvoklī/mājā jābūt vismaz 1 saunai. Markusam sava ir. Te ir kopīgā. Nu nez vai iešu, traki nepatīk karstums + bez brillēm neko neredzu.

Un tualetē pie sienām mums ir smukās kosmosa bildes. Interesanti, no kurienes. Jāpaprasa Tuire, kurš te bijis astronomijas fans. :)

Tā nu mēs pagaidām esam divas iedzīvotājas, pie Tuires gan bieži nāk ciemos draudzene Marjo (arī somiete), kura trešajā istabiņā arī tos 6 gadus nodzīvoja un tikai pirms neilga laika izvācās.

Iepazīstot Joensuu, sākot ar Rantakylä

Viena meitene teica, ka esot apmaldījusies visās pilsētās, kur viņa ir bijusi, izņemot Joensuu. Nu, tas nav mans gadījums, es varu apmaldīties arī šeit. :)

Nākamajā rītā pēc atbraukšanas uz Joensuu izdomāju, ka jāsāk iepazīties ar savu rajonu. Pie sienas mums bija karte, uz kuras bija uzzīmēta zvaigznīte. Mani „tutori” (jeb 2 somu studentes, kas palīdz mums iedzīvoties svešā vidē) norādīja uz to un teica, ka te mēs esam. Nu jā, Latolankatu iela, viss pareizi.

Paņēmu līdzi karti un orientējoties no norādītās vietas devos vienā virzienā pa rajona galveno ielu, vēloties atrast vietējo baznīcu. Nebiju droša par mērogiem, bet likās, ka 15 min aizņems ceļojums līdz baznīcai.

Jo tālāk es gāju, jo lielāka sajūta, ka esmu mežā. Daudzstāvu māju nav daudz, pārsvarā vienstāva un koki apkārt. Citviet tikai koki... Vienā vietā kāds zirgu skriešanas laukums. Kāds sporta centrs. Veikaliņš. Mājas dažreiz vēl nedaudz rotātas Ziemassvētkiem. Mašīnu nav daudz.

Nogāju jau kādas 30 min, bet baznīca nav rādījusies. Jocīgi. Tad vienā ielas pusē sācies tāds smuks mežiņš... pie upes!!! Skatoties pēc kartes te nekādai upei nav jābūt! Tad es vēlreiz aplūkoju karti un konstatēju, ka esmu aizgājusi pretējā virzienā. :) Tutori nedaudz nepareizi norādījuši koju atrašanās vietu.

Uzraksts atpūtas zonā pie upes

Un tomēr esmu pateicīga Tētim, ka aizgāju tik tālu. Vieta brīnišķīgi skaista, ceru te vēl paslēpot. Ir tilts pāri upei tālāk. Kaut kāds atpūtas centrs, kurš, izskatās, ka ziemā varbūt arī nedarbojas. Un nedaudz tālāk paejot nonācu līdz citai baznīcai, kas nu gan tipiska izskatās. Biju domājusi, ka tik tālu neaiziešu, kad skatījos, kādas baznīcas ir Joensuu. Bet nav nemaz tik tālu un var ar autobusu aizbraukt.

Tam-param-pam-pam! Tampere!

Kādas 5 stundas mēs ar Markusu esam pavadījuši Tamperes centrā. Pilsētas novietojums pie upes Tammerkoski un starp diviem lieliem ezeriem deva iespēju tai attīstīties kā industriālai pilsētai ar daudzām fabrikām. Atšķirība starp ezeru augstuma v.j.l ir 18 metri, līdz ar to upīte ir traki ātra. Tas izmantots HES būvniecībai, kas joprojām darbojas un nodrošina elektrību visai pilsētai un rūpnīcām. Liela daļa no rūpnīcām vairs nedarbojas, bet iekšā ierīkoti muzeji un restorāni. Daļa joprojām aktīvi ražo, kā piemēram papīra rūpnīca pašā pilsētas centrā. Izskatās tiešām jocīgi. :) Ezeri arī spēlē nozīmīgu lomu, vismaz tas, kurš atrodas uz ziemeļiem stiepjas ziemeļu virzienā ļoti tālu – ar laivu var pussomiju pa to nobraukt! 

Tamperes pilsētas teritorija ir ārkārtīgi liela, daudz lielāka par centru un tuvākajiem rajoniem. Pluss tajā ir tas, ka izmantojot vienkāršo pilsētas biļeti var mērot tālu ceļu un apskatīt jaunas vietas vai satikt radus un draugus.

Vispār pilsētā, vismaz centrā ir pamaz mašīnu, visi brauc vai nu ar riteņiem, vai ar autobusiem. Nesalīdzināt ar Rīgu. Neizskatās, ka sastrēgumi Tamperē būtu tik parasta lieta kā pie mums.

Tampere ir iesaistīta arī vēsturiskos, politiskos notikumos, te notikušas svarīgas un asiņainas cīņas, „baltie” pret komunistiem utt. Te arī sākusies demokrātijas ieviešana, attīstījās feminisma kustība. Rūpnīcas vajadzībām pirmo reiz tika pielietots elektriskais apgaismojums, kas tālāk izplatījās pa visu Somiju.

Nekur daudz iekšā neesam bijuši. Iegājām vienā lielā baznīcā, kuras arhitektūra nav tik tipiska Somijai, bet man ļoti patīk šie akmens bluķi. Iekšā ir vairākas slavenas freskas, vispār ļoti daudz apzīmēta. Vēl esam bijuši vienā skatu tornī, bet tā kā atsāka snigt, neko tālu nevarējām redzēt. Bet pasēdējām lejā kafejnīcā. Pa ceļam uz šo torni gājām caur vēl vienu krutu Tamperes rajonu, kur dzīvo bagātnieki, vai nu bohēmas pārstāvji. To agrāk, protams, vairāk varēja redzēt, kad sociālie slāņi bija daudz vairāk atdalīti. Strādnieku slānis bija īpaši liels Tamperē, viņi arī tādas tipiskas mājiņas būvēja un veselu infrastruktūru ar tām – savas skolas, baznīcas... Un bagātniekiem viss atsevišķi. Par rajonu runājot – atrodas un kārtējā reljefa paaugstinājuma, tā kā atkal Tampere izskatās pēc divlīmeņu pilsētas. Parasti mājām ir viens pazemes stāvs un divi augšā. Ir mājas (iela) „kalna” virsū un ir uz nogāzes – atkal 2 līmeņi. :) Un skati, protams, brīnišķīgi. Tikai laiks bildēm nepiemērots.

Divlīmeņu pilsēta...

 

Pilsētā ir ļoti attīstīta Esperanto-kustība. Gājām netālu no Esperanto kluba, bet izvēlējāmies neiet iekšā, jo tur nav ko redzēt, tikai bibliotēka viņiem liela. Tāpēc arī pilsētas bibliotēkā var atrast grāmatas Esperanto valodā.