Iepazīstot Joensuu, sākot ar Rantakylä

Viena meitene teica, ka esot apmaldījusies visās pilsētās, kur viņa ir bijusi, izņemot Joensuu. Nu, tas nav mans gadījums, es varu apmaldīties arī šeit. :)

Nākamajā rītā pēc atbraukšanas uz Joensuu izdomāju, ka jāsāk iepazīties ar savu rajonu. Pie sienas mums bija karte, uz kuras bija uzzīmēta zvaigznīte. Mani „tutori” (jeb 2 somu studentes, kas palīdz mums iedzīvoties svešā vidē) norādīja uz to un teica, ka te mēs esam. Nu jā, Latolankatu iela, viss pareizi.

Paņēmu līdzi karti un orientējoties no norādītās vietas devos vienā virzienā pa rajona galveno ielu, vēloties atrast vietējo baznīcu. Nebiju droša par mērogiem, bet likās, ka 15 min aizņems ceļojums līdz baznīcai.

Jo tālāk es gāju, jo lielāka sajūta, ka esmu mežā. Daudzstāvu māju nav daudz, pārsvarā vienstāva un koki apkārt. Citviet tikai koki... Vienā vietā kāds zirgu skriešanas laukums. Kāds sporta centrs. Veikaliņš. Mājas dažreiz vēl nedaudz rotātas Ziemassvētkiem. Mašīnu nav daudz.

Nogāju jau kādas 30 min, bet baznīca nav rādījusies. Jocīgi. Tad vienā ielas pusē sācies tāds smuks mežiņš... pie upes!!! Skatoties pēc kartes te nekādai upei nav jābūt! Tad es vēlreiz aplūkoju karti un konstatēju, ka esmu aizgājusi pretējā virzienā. :) Tutori nedaudz nepareizi norādījuši koju atrašanās vietu.

Uzraksts atpūtas zonā pie upes

Un tomēr esmu pateicīga Tētim, ka aizgāju tik tālu. Vieta brīnišķīgi skaista, ceru te vēl paslēpot. Ir tilts pāri upei tālāk. Kaut kāds atpūtas centrs, kurš, izskatās, ka ziemā varbūt arī nedarbojas. Un nedaudz tālāk paejot nonācu līdz citai baznīcai, kas nu gan tipiska izskatās. Biju domājusi, ka tik tālu neaiziešu, kad skatījos, kādas baznīcas ir Joensuu. Bet nav nemaz tik tālu un var ar autobusu aizbraukt.