Dāvanas

Loģiski, ka gribēju aiziet uz baznīcu. Somu valodā nebūtu tas labākais variants, tāpēc atradu luterāņu baznīcu – Noljakan kirkko, kur esot angliskais tulkojums austiņās. Ierakstīju ziņu forumā, un nu mēs ar Frančesku no Itālijas un Kristal no Honkongas devāmies uz turieni.

Kā vairākas citas baznīcas Joensuu, arī šī ir jauna ēka, nav tradicionālā luterāņu stilā (skat. bildes). Bet viņiem arī tipiskās ir. Interesanti, ka netālu atrodas militārā zona un puse no baznīcas zāles bija piepildīta ar jaunajiem armijniekiem savos spectērpos. :) Iespaidīgs skats. Ja citreiz gadīsies vēl redzēt, nobildēšu.

Sagaidīja mūs laipni, bija pāris cilvēki (mācītājs, armijnieku kapelāns u.c.), kas runāja angliski, bija forši papļāpāt. Mums par pārsteigumu tulks neieradās (t.i., nokavēja) un nekāds tulkojums nebija. Tomēr liturģija viņiem tāda pati kā Latvijā, tāpēc es vismaz sapratu, par ko iet runa. Un mēs varējām dziedāt! Pirms pāris dienām universitātē viena skolotāja aģitēja apmaiņas studentus iet dziedāt uz universitātes kori un teica, ka somiski ir dziedāt ļoti vienkārši. Neviens viņai, protams, neticēja. Un te mēs pārliecinājāmies, ka viņai bija taisnība! Baznīcas dziesmas (dziesmu grāmatās) ir ne pārāk ātras, bet ļoti melodiskas. Man ārkārtīgi patika. Un mūzika skaista – klavieres, ģitāra, kaut kāds saksafonam līdzīgais instruments... Tiešām lieliski! Un mūs pat aizveda mājās ar mašīnu.

 Ak jā, par dāvanām! :) Dabūjām Jaunās Derības somiski militārā stilā un vēl foršo Jauno Derību, kur paralēli iet somiskais un angliskais teksts. Bet pirmā Ziemassvētku dāvana bija Jēzus. (Hehe, vienkārši vienā bērnu pasākumā nesen dzirdēts, tādas man asociācijas ar vārdu „dāvana”.)

Diemžēl tā pagaidām bija vienīgā reize, kad biju Somijā uz dievkalpojumu. Divas pēdējās reizes nokavēju autobusu. :( Par to var lūgt, lai neatkārtojas...