Jeb „Laipni lūdzam Tamperē” Esperanto valodā bija pirmie vārdi, ko dzirdēju no Markusa, kas sagaidīja Tamperes lidostā. Ak, ar vīriešiem tomēr tik vienkārši – vienu reizi pasaka un viss skaidrs. Un es tik nebiju droša, vai tiešām sagaidīs laikā, vai sanāks atpazīt utt. Bet viss tik gludi sanāk. Un par visu visu padomāts. Novēlu ikvienam tādu sagaidītāju un gidu. ;) Nu, viņam ciemiņu uzņemšana nav jaunums, kādas 2 reizes mēnesī viņa dzīvoklī parasti kāds paliek. Tā ir tiem esperantistiem, kas ir Pasporto Servo dalībnieki (speciāla programma, kurā piesakās esperantisti, kas ir ar mieru citiem ceļojošiem esperantistiem iedot naktsmājas bezmaksas un varbūt kaut ko vēl). Iesaku visiem mācīties Esperanto valodu, ar 3 mēnešiem neintensīvas mācības pietiek, lai rakstiski un bišķiņ mutiski komunicētu, pēc gada jūs jau esat normāls valodas pārzinējs un varat runāt par jebko. (Neslēptā reklāma. :) )
Autobusa 24 stundu karte man jau bija nopirkta, plāns nākamajai dienai sagatavots, pilsētas karte un tūristiskais bukletiņš krievu valodā uzdāvināts... Bija kāds, kas varēja vilkt 20 kg smago somu (beidzot!) un nepārtraukti pļāpāt. Markus saka, ka par dažādu Somijas reģionu pamatiedzīvotājiem ir izveidojušies stereotipi, un viņa gala cilvēki esot lepni, uz konkurenci tendēti un runātīgi (kas citiem Somiem galīgi nav raksturīgs). Savā ziņā taisnība ir, vismaz par runāšanu. bet man, kā „tūristam” no tā liels pluss, jo tik daudz informācijas pat no algota gida nevar uzzināt. :) Vispār Markus baigi foršs, liekas, ka nav lietu, ko viņš nemāk, nav studējis, kur nav bijis... Studējis inženierzinātnes, specializējies uz visādu ūdensvadu sistēmām (tāpēc viņam vienmēr ir ko teikt par ūdenstorņiem, ūdens attīrīšanas stacijām utt. :) ), dabūjis jau maģistra grādu, ERASMUSā bijis Tallinā, daudz ceļojis gan Somijā, gan citur, ar darbu saistītās lietās biezi jābūt Krievijā, strādā jau viņš arī kādā pilsētas apūdeņošanas kompānijā, daļēji arī programmētājs, un mikrobioloģija viņam nav sveša, armijā bijis un dažādās pilsētās dzīvojis. Prot daudzas valodas un bija aktīvs esperantists Tamperē studiju gados. Un arī precējies. Un tikai 25 gadi. Pa kuru laiku viņš šo visu paspējis??? Un vēl viņam patīk daba un visādi sporta veidi, daudz ko zina par politiku un vēsturi. Tā kā man tiešām bija perfekts gids. ;)
Kad beidzot atbraucām līdz viņa dzīvoklim, vakariņu un gulēšanas vietā nolēmām iet pastaigāties pa rajonu. 10os vakarā. :) Un ap pusnakti bijām atpakaļ. Baigi forši. Dzīvoklis arī ļoti jauks, nesen izremontēts, nopirkts pa 2 tūkstošiem eiro un vēl divus maksāja remonts, jo iepriekš tur dzīvoja kāda ģimene ar bērniem, kas izdauzīja sienās caurumus un sienas apzīmēja. :) Jaunu remontētu dzīvokli var nopirkt pa 20 tūkstošiem. ;) Vieta baigi superīgā, māja jauna un smuka, pa logu redzams bērnudārzs, tuvumā skola un visas pārējās dzīvei nepieciešamās lietas. Arī divi ezeri, kur peldēties un kam ar riteni braukt apkārt... Vienkārši fantastiski.
Nākamajā rītā vēl paspējām nedaudz pastaigāties un ap pusvienpadsmitiem braucām uz centru. Nedaudz pa vēlu, jo laika muzejiem vairs nepietika, bet tas būs iemesls, lai vēl atgriezties Tamperē. :) Tāpēc pilsētu apskatījām no „ārpuses”, kas man ļoti patīk, neesmu vispār pārāk sajūsmā par jebkādu interjeru (Rundāles pils mani galīgi neiespaidoja), bet arhitektūra man patīk. Turklāt novērot parastu cilvēku dzīvi man ir interesantāk, nekā apmeklēt vēsturiskos pieminekļus pilsētas centrā, līdz ar to mums ar Markusu bija viegli izvēlēties, ko darīt, jo viņam gaume ļoti līdzīga. Bet par pilsētām vairāk tad citā stāstā. Jānoslēdz tikai ar to, ka ēdām visu laiku Somijas tradicionālos ēdienus un dzelzceļa stacijā viss arī bija perfekti skaidrs un ne ar vienu problēmu līdz šim neesmu sastapusies.
No comments:
Post a Comment