Saturday, 14 January 2012

Tam-param-pam-pam! Tampere!

Kādas 5 stundas mēs ar Markusu esam pavadījuši Tamperes centrā. Pilsētas novietojums pie upes Tammerkoski un starp diviem lieliem ezeriem deva iespēju tai attīstīties kā industriālai pilsētai ar daudzām fabrikām. Atšķirība starp ezeru augstuma v.j.l ir 18 metri, līdz ar to upīte ir traki ātra. Tas izmantots HES būvniecībai, kas joprojām darbojas un nodrošina elektrību visai pilsētai un rūpnīcām. Liela daļa no rūpnīcām vairs nedarbojas, bet iekšā ierīkoti muzeji un restorāni. Daļa joprojām aktīvi ražo, kā piemēram papīra rūpnīca pašā pilsētas centrā. Izskatās tiešām jocīgi. :) Ezeri arī spēlē nozīmīgu lomu, vismaz tas, kurš atrodas uz ziemeļiem stiepjas ziemeļu virzienā ļoti tālu – ar laivu var pussomiju pa to nobraukt! 

Tamperes pilsētas teritorija ir ārkārtīgi liela, daudz lielāka par centru un tuvākajiem rajoniem. Pluss tajā ir tas, ka izmantojot vienkāršo pilsētas biļeti var mērot tālu ceļu un apskatīt jaunas vietas vai satikt radus un draugus.

Vispār pilsētā, vismaz centrā ir pamaz mašīnu, visi brauc vai nu ar riteņiem, vai ar autobusiem. Nesalīdzināt ar Rīgu. Neizskatās, ka sastrēgumi Tamperē būtu tik parasta lieta kā pie mums.

Tampere ir iesaistīta arī vēsturiskos, politiskos notikumos, te notikušas svarīgas un asiņainas cīņas, „baltie” pret komunistiem utt. Te arī sākusies demokrātijas ieviešana, attīstījās feminisma kustība. Rūpnīcas vajadzībām pirmo reiz tika pielietots elektriskais apgaismojums, kas tālāk izplatījās pa visu Somiju.

Nekur daudz iekšā neesam bijuši. Iegājām vienā lielā baznīcā, kuras arhitektūra nav tik tipiska Somijai, bet man ļoti patīk šie akmens bluķi. Iekšā ir vairākas slavenas freskas, vispār ļoti daudz apzīmēta. Vēl esam bijuši vienā skatu tornī, bet tā kā atsāka snigt, neko tālu nevarējām redzēt. Bet pasēdējām lejā kafejnīcā. Pa ceļam uz šo torni gājām caur vēl vienu krutu Tamperes rajonu, kur dzīvo bagātnieki, vai nu bohēmas pārstāvji. To agrāk, protams, vairāk varēja redzēt, kad sociālie slāņi bija daudz vairāk atdalīti. Strādnieku slānis bija īpaši liels Tamperē, viņi arī tādas tipiskas mājiņas būvēja un veselu infrastruktūru ar tām – savas skolas, baznīcas... Un bagātniekiem viss atsevišķi. Par rajonu runājot – atrodas un kārtējā reljefa paaugstinājuma, tā kā atkal Tampere izskatās pēc divlīmeņu pilsētas. Parasti mājām ir viens pazemes stāvs un divi augšā. Ir mājas (iela) „kalna” virsū un ir uz nogāzes – atkal 2 līmeņi. :) Un skati, protams, brīnišķīgi. Tikai laiks bildēm nepiemērots.
Divlīmeņu pilsēta...
 
Pilsētā ir ļoti attīstīta Esperanto-kustība. Gājām netālu no Esperanto kluba, bet izvēlējāmies neiet iekšā, jo tur nav ko redzēt, tikai bibliotēka viņiem liela. Tāpēc arī pilsētas bibliotēkā var atrast grāmatas Esperanto valodā.

2 comments:

  1. Norkalnos jau arī tāds divlīmeņu variants, man patīk, riktīgi inčīgi:) Ka pirmais stāvs, ejot no otras puses, nav nemaz pirmais:D

    ReplyDelete